Mūsdienās vadītāju atlases process arvien biežāk var līdzināties sarežģītai izrādei, jo kandidāti ir labi sagatavoti, apguvuši interviju tehnikas, izlasījuši “pareizās” atbildes, aprunājušies ar mākslīgo intelektu un iemācījušies sevi pasniegt pārliecinoši, harismātiski un iedvesmojoši.
Taču rodas būtisks jautājums – vai šī pārliecība patiešām atspoguļo kandidāta patieso personību un līderības potenciālu, vai arī tas ir tikai profesionāli izkopts pašprezentācijas tēls?
