Vērtības ietekmē mūsu personīgo un profesionālo dzīvi tā, ka mēs bieži vien to neapzināmies. Tās ietekmē mūsu darba rezultātus un organizācijas efektivitāti. Vērtību nozīmi nevar pārvērtēt – vērtības izskaidro diezgan daudz par cilvēka būtību.
Nesen Hogan Assessments podkāsta “Personības zinātnes“ ietvaros Roberts Hogans, PhD, Hogan Assessments dibinātājs un prezidents, runāja par vērtību nozīmi. “Vērtības ir veidojušas cilvēces vēsturi,” viņš teica.
Šajā rakstā mēs aplūkosim, kas ir vērtības, kā organizācijas nosaka vērtības un kāda ir saikne starp vērtībām un organizācijas efektivitāti. Tādēļ rakstā sīkāk izklāstīsim vērtību ietekmi.
Kas ir vērtības?
Vērtības ir intereses, motīvi un virzītājspēki, kas nosaka to, ko cilvēks dzīvē cenšas sasniegt. Tieši grupas dalībnieku kopīgās individuālās vērtības ir tās, kas nosaka grupas vērtības. “Grupas vērtības nosaka sasniedzamos rezultātus, īpaši grupas funkcionēšanas līmenī“, saka Dr. Hogans.
Dr. Hogans pēta vērtības kopš 1980. gadiem. “Lai pareizi saprastu cilvēkus un viņu organizācijas, ir nepieciešams kaut ko zināt par vērtībām,” viņš ir teicis.
Vērtībām ir ļoti liela nozīme grupas panākumu nodrošināšanā. Dažas vērtības patiesībā ir vērtīgākas par citām, lai veicinātu organizācijas panākumus. Mantkārība un egoisms parasti sagrauj organizācijas, savukārt sadarbība un inovācijas var tās uzlabot. Tāpēc grupas vērtības ir nozīmīgākas grupas rezultātiem nekā kāda indivīda personība.
Vērtības ir neapzinātas
Dr. Hogans apgalvo, ka vērtības lielākoties ir neapzinātas. Personības psiholoģijā neapzinātais ir tā personības daļa, kas atrodas mūsu zemapziņā.
Ir trīs veidi, kā skatīties uz zemapziņu:
Personiskā zemapziņa ir Freida jēdziens, kas attiecas uz apspiestām domām un vēlmēm. Piemērs varētu būt aizmirsta agrīnas bērnības trauma.
Kolektīvā zemapziņa ir Junga koncepts, kas attiecas uz sugas vēsturi un izdzīvošanu. Piemēram, bailes no tumsas.
Socioloģiskā zemapziņa attiecas uz vērtībām, priekšrakstiem, viedokļiem un pieņēmumiem, ko esam ieguvuši no savas bērnības vides. Kā piemēru var minēt pārmērīgu ēšanu taupības vai nepatikas pret izšķērdību dēļ.
Personība un vērtības
Personības īpašības vienmēr ir aktīvas un ietekmīgas. Piemēram, ekstraverti meklē iespējas mijiedarboties, bet intraverti meklē iespējas būt vienatnē. Vērtības savukārt parādās, kad mēs pieņemam lēmumus. “Lēmumi, kurus pieņem, ir atspoguļojums tavām vērtībām. Tavas vērtības nosaka tavu likteni,” teica Dr. Hogans.
Kad mums tiek piedāvāta izvēle, mēs sekojam savām vērtībām. Tās pārstāv mūsu dzīves vadības filozofiju. Ja mums tiek piedāvātas identiskas lomas divās dažādās darba vidēs, mēs ļoti iespējams izvēlēsimies organizāciju, kuras vērtības saskan ar mūsējām.
Kā organizācijas nosaka vērtības
Organizācijas kultūra ir vienāda ar vērtībām, kas valda organizācijā. Šīs vērtības izriet no augstākās vadības komandas kopīgajām vērtībām. Līderi uzspiež savas vērtības pārējai grupai, izmantojot atalgojumu un sodus. Kā vienkāršu piemēru var minēt, ka līderis, kurš augstu vērtē punktualitāti, apbalvos cilvēkus, kuri ierodas darbā laicīgi, un sodīs tos, kuri kavē darbu. “Uzvedība, ko viņi atalgo, tiek īstenota, un uzvedība, par kuru viņi soda, izzūd,” skaidro Dr. Hogans.
Tā kā vērtības ir neapzinātas, līderi ne vienmēr apzinās, kā viņu vērtības ietekmē organizācijas kultūru. Tas, kurš tiek pieņemts darbā, paaugstināts amatā vai atlaists, bieži vien ir līderu vērtību sekas. Līderu vērtības var atšķirties arī no organizācijas deklarētajām vērtībām. Organizāciju un līderu, organizāciju un komandu vai organizāciju un indivīdu vērtību neatbilstība var izraisīt konfliktus darbavietā.
Vērtību nozīme organizācijas efektivitātei
Līderi nosaka organizācijas vērtības. Pieturēšanās pie noteiktām vērtībām rada efektīvākas organizācijas nekā citas.
Zināt to, kādas vērtības organizācija atbalsta, nav tik efektīvi kā zināt to, kādas vērtības tai būtu jāatbalsta. Tas iezīmē atšķirību starp aprakstošajām un ieteicošajām vērtībām. “Patiesais jautājums, kas jāuzdod, ir: “Kādas vērtības raksturo veiksmīgas, labi funkcionējošas organizācijas?””. Dr. Hogans teica.
Vērtības, kas atbalsta organizācijas efektivitāti, ietver vienlīdzīgas iespējas, atbildības nodošanu jeb deleģēšanu uz leju, minimālu hierarhiju, inovācijas un pārmaiņas, kā arī uz datiem balstīta lēmumu pieņemšana.
Vēl divas svarīgas vērtības, kas veicina organizācijas efektivitāti, ir atbildības ieviešana un panākumu definēšana.
Lai sasniegtu mērķus, ir svarīgi, lai cilvēki būt atbildīgiem par rezultātu sasniegšanu. Tāpat ir nepieciešams, lai mērķi būtu skaidri izklāstīti, lai ikviens zinātu uzvaras kritērijus. Līderi, kas veicina panākumus, ne vienmēr pauž vērienīgus norādījumus par mērķiem. Tā vietā viņi pievērš lielu uzmanību procesiem un sasniegumu atskaites punktu mērīšanai.
“Labākais prognozējošais faktors tam, kā cilvēki sadzīvo, ir tas, cik lielā mērā viņiem ir kopīgas vērtības,” teica Dr. Hogans. Tas pats attiecas arī uz to, kā cilvēki un organizācijas spēj saprasties.
Atsauce uz orģinālrakstu: https://www.hoganassessments.com/blog/the-importance-of-values/
